Sūkalu olbaltumvielu nozīme uzturā

Sūkalu olbaltumvielu nozīme uzturā

Aminoskābes sūkalu olbaltumvielās ir atrodamas iepriekš aprakstīto frakciju sastāvā un, minimāli, arī brīvo aminoskābju veidā. Aminoskābju saturs sūkalu olbaltumvielās var būt atšķirīgs un to var ietekmēt dažādi faktori [38]. Sūkalu olbaltumvielas satur visas neaizstājamās aminoskābes, tās veido 60% no aminoskābju kopuma tajās [30]. Sūkalu olbaltumvielas ir teicams sēra saturošo (metionīns, cisteīns) aminoskābju avots. Liela nozīme organismā ir sēru saturošo aminoskābju spējai veicināt imūnfunkciju, organisma antioksidatīvo kapacitāti, modelējot glutationa sintēzi [28]. Glutations ir endogēns antioksidants, kas atrodas katrā cilvēka ķermeņa šūnā. It īpaši aknās, kur tas nodrošina šūnu un limfātiskās sistēmas detoksifikāciju. Pozitīvs glutationa daudzums stimulē imūnsistēmas darbību, tam ir tieša saistība ar organisma novecošanas procesiem. Glutationa biosintēzei organismā ir nepieciešamas glutamīnskābe, cisteīns un glicīns [42]. Sūkalu olbaltumvielas ir arī sazaroto ķēžu aminoskābju (izoleicīna, leicīna, valīna) avots uzturā. Sazaroto ķēžu aminoskābēm ir liela nozīme skeleta muskulatūras olbaltumvielu sintēzē, kā arī tās var iesaistīties muskuļaudu enerģētiskajā vielmaiņā [28]. Pēc sūkalu OBV sagremošanas kuņģa-zarnu traktā, ne visas aminoskābes piedalās cilvēka organisma enerģētiskā vielmaiņā un plastiskā materiāla veidošanā. Daļa no olbaltumvielām tiek enzimātiski sašķeltas līdz dažāda garuma peptīdiem, kuros monomēru skaits var variēt no 2 līdz 20 aminoskābēm. Šīs diskrētās aminoskābju sekvences ir neaktīvas proteīnā, no kā tās ir nākušas. Brīvā veidā tām piemīt plaša bioloģiskā aktivitāte, ieskaitot antimikrobu, antihipertensīvu, un imūnmodelējošu darbību[43].

Leave a comment