Gavēšana un badošanās: bioķīmiskās, fizioloģiskās un ētiskās atšķirības

"Gavēšana" un "badošanās" ir termini, kas tiek plaši izmantoti, lai runātu par pārtikas uzņemšanas ierobežošanu vai pilnīgu atteikšanos no tās. Lai gan abos gadījumos ietverti uztura ierobežojumi, tie atšķiras gan bioķīmiski, gan fizioloģiski, gan arī raugoties no ētikas viedokļa.

Pārsteidzoši, ka veselības kontekstā plaši tiek izmantots termins "badošanās". Sakot vārdu "badoties" tiek ieteikts kaut kas negatīvs ar mērķi panākt pozitīvu rezultātu.

Badošanās termina izmantošana un tās vēsturiskās saknes

Manuprāt, termina "badošanās" lietošana mūsdienu uztura speciālistu un ārstu profesionālajā leksikā būtu koriģējama. Runāt par diētu vai uztura režīmu,  izmantojot šo terminu, pacientam var tikt radīts priekšstats par kaut ko negatīvu un nevēlamu. Badošanās ir pretrunā ar cilvēka dabisko vajadzību pēc uztura. Saskaņā ar Maslova vajadzību hierarhiju, fizioloģiskās vajadzības, tostarp, ēšana, ir piekaitāmas pie pamatvajadzībām. Tādejādi, pilnīga atteikšanās no pārtikas vai tās uzņemšanas strikta ierobežošana, ko daži sauc par "badošanos" ir pretrunā mūsu pamatvajadzībām.  Veselības speciālistiem jābūt uzmanīgiem, izvēloties terminoloģiju, lai izvairītos no nepareizu priekšstatu veidošanas par veselīgu uzturu un tā nozīmi mūsu dzīvē.

Krievu kultūras un padomju laika pieredzes ietekme uz terminoloģiju

Iespējams, ka šī vārda izvēle mums nāk no krievu valodas ilgstoša iespaida. Arī krievu valodā vārdi "голод" (bads) un "пост" (gavēnis) ir atšķirīgi termini.  Katram ir sava nozīme un vēsturiskā konotācija, it īpaši ņemot vērā Padomju Savienības vēsturi.

Голод (bads)

Šis termins visbiežāk tiek saistīts ar galēju pārtikas trūkumu vai tās nepietiekamu pieejamību. Padomju Savienības vēsturē bija vairāki bada periodi. Zināmākais, taču ne vienīgais, bija lielais bads Ukrainā (Holodomors) 1932.-1933. gadā, kad pāri par trim miljoniem cilvēku nomira no bada. Miljons cilvēku mira no bada Ļeņingradas blokādes laikā otrā pasaules kara gados. Bads ietekmēja sabiedrības kultūru (taupība) un apziņu (bailes no trūkuma).

Пост (gavēnis)

Šis termins ir saistīts ar reliģisko praksi, kad cilvēki brīvprātīgi ierobežo vai izvairās no noteiktas pārtikas lietošanas uzturā. "Пост" nav saistīts ar pārtikas trūkumu, bet tā ir daļa no ticīgo reliģiskajiem pienākumiem. Krievu pareizticīgo baznīca ir noteikusi vairākus gavēņa periodus gada laikā. Šāda gavēšanas prakse ir dziļi iesakņojusies krievu kultūrā. Padomju laika ietekme uz šī termina izmantošanu ir saistīta ar oficiālo ateisma politiku un reliģiskās prakses ierobežošanu. Lai gan padomju valsts dažādi ierobežoja reliģijas popularizēšanu, to nonicinot, daudzās krievu ģimenēs gavēnis kā tradīcija netika aizmirsts.

Padomju laikā dominē vārds "голод". Ārējo apstākļu uzspiests pārtikas trūkums, vēlāk atmiņu stāsti un pārdomas par to, bija sāpīga daļa no padomju cilvēku dzīves.

Mediji un zinātniskā literatūra angļu valodā

Zinātniskajā literatūrā angļu valodā jūs nesastapsiet vārdus “starving diet” , vai “intermitent starving’’. Tur lieto apzīmējumu ‘’fasting’’. Vārds ‘’starving’’ tiek lietots saistībā ar uzturvielu trūkumu, kad pēta badu cietušus cilvēkus perioperatīvajā periodā ( pirms un pēc operācijas) kā arī malnutrīcjas, kaheksijas un arī anoreksijas gadījumos.

Zinātniskajā literatūrā terminu "fasting" un "starving" lietošana var variēt, atkarībā no konteksta un konkrētā pētījuma. Parasti "fasting" attiecas uz brīvprātīgu atturēšanos no pārtikas un/vai dzērienu uzņemšanas noteiktā laika periodā, vairumā gadījumu reliģisku vai veselības uzlabošanas iemeslu dēļ [1]. Gavēšanu pēta saistībā ar iespējamajiem veselības ieguvumiem, kā liekā svara zudumu, uzlabotu metabolisko veselību un samazinātu hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, diabēta un vēža risku [2,3].

Terminu "starving" parasti attiecina uz ekstrēmu izsalkumu un malnutrīciju, nepietiekamas pārtikas uzņemšanas vai ilgstoša izsalkuma dēļ [5]. Izsalkums var radīt smagas negatīvas sekas fiziskajai un garīgajai veselībai, tostarp svara zudumu, muskuļu izsīkumu, orgānu bojājumus un samazinātu kognitīvo funkciju [5]. Ir svarīgi norādīt, ka izsalkums parasti tiek uzskatīts par veselībai kaitīgu stāvokli.

Pēdējos gados popularitāti ir ieguvis  Dr. Valtera Longo izstrādātais "Fasting mimicking diet" koncepts. Tā mērķis ir imitēt gavēšanas bioķīmiskos un fizioloģiskos mehānismus, vienlaikus uzņemot uzturvielas, kas uztur organismu gavēšanas stāvoklī, ko varētu saukt par "gavēni" (fasted state).

Kad veselības speciālisti izmanto terminu "badošanās" šādā kontekstā, rodas jautājums, vai viņi saprot šī vārda īsto nozīmi. Sakot, ka "bads ir tad, kad aizved uz mežu un nav ko ēst", es mēģinu izcelt šīs ārējo apstākļu radītās piespiedu situācijas traģismu.

 

Badošanās gadījumi

Badu var izraisīt dažādi faktori, kā:

• Karš: pilsoņu kari, etniski konflikti u.tml. var izraisīt pārtikas piegādes pārtraukšanu, spiežot cilvēkus izdzīvot ar ierobežotu pārtikas daudzumu.
• Dabas katastrofas: sausums, plūdi u.tml. var radīt pārtikas trūkumu noteiktās teritorijās.
• Psiholoģiskas problēmas: anoreksija var izraisīt cilvēka atteikšanos no pārtikas, pat ja tā ir pieejama.
• Onkoloģiskās slimības: Dažas vēža formas var izraisīt apetītes zudumu. Tas var novest pie kaheksijas, kas ir ekstrēma svara zuduma forma.
• Sociālā izolācija: Cilvēki, kuri dzīvo izolēti no sabiedrības, piemēram, seniori vai personas kam ir fiziski traucējumi var saskarties ar grūtībām iegūt pārtiku.

Badošanās ieteikums ir ētiski aplams, pat ja persona, kas to rekomendē vēlas darīt labu. Pacients zemapziņas līmenī šo ieteikumu var uztvert kā ekstrēmu un galēju, tādu no kā jācenšas izvairīties.

Bioķīmiskās un fizioloģiskās atšķirības

Lai izprastu atšķirību starp gavēšanu un badošanos cilvēka organismā, ir nepieciešams zināt enerģijas regulācijas pamatprincipus.  Gavēšanas protokoli var būt dažādi, bet pamatmērķis no bioķīmiskā un fizioloģiskā skatupunkta vienots. Manuprāt pieņemamākais insulīna-ogļhidrātu modelis[6].

Atbilstoši tam, gavēšanas pamatmērķis ir samazināt insulīna līmeni asinīs, optimizējot ogļhidrātu metabolismu un uzlabojot insulīna jutīgumu, tā veicinot efektīvāku glikozes izmantošanu un uzkrāšanos šūnās.

Kāpēc tas ir svarīgi?

1. Insulīna loma: Insulīns ir hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzeris, kas reaģējē uz paaugstinātu glikozes līmeni asinīs pēc ēšanas. Tā galvenā funkcija ir palīdzēt šūnām uzņemt glikozi, lai tā varētu tikt izmantota kā enerģijas avots vai uzglabāta kā glikogēns.
2. Insulīna rezistence: Ja insulīna līmenis asinīs ilglaicīgi ir pārāk augsts, šūnas var kļūt rezistentas pret insulīnu. Tas nozīmē, ka tām ir vajadzīgs vairāk insulīna, lai uzņemtu to pašu glikozes daudzumu. Tas var noved pie 2. tipa diabēta.
3. Glikogēna uzkrāšanās: Glikogēns ir veids, kā mūsu ķermenis uzglabā glikozi. Tas notiek galvenokārt aknās un muskuļos. Pēc gavēšanas, kad mēs atkal ēdam, glikoze tiek uzņemta šūnās un uzglabāta kā glikogēns, nodrošinot enerģijas rezerves.
4. Pareiza enerģijas piegāde: Efektīva glikozes izmantošana un uzkrāšanās šūnās nodrošina, ka mūsu ķermenim ir nepieciešamā enerģija, kad tā tam ir vajadzīga. Tā arī samazina pārmērīgas glikozes uzkrāšanos asinīs.

Gavēšana ir efektīvs veids, kā optimizēt insulīna darbību mūsu ķermenī, uzlabojot ogļhidrātu metabolismu un samazinot hronisku slimību risku.  Samazinot insulīna līmeni un uzlabojot insulīna jutīgumu, cilvēka organismā norisinās efektīvāka glikozes izmantošana un uzkrāšanās šūnās. Tas nodrošina pareizu enerģijas piegādi un samazina nevēlamu komplikāciju risku (aptaukošanos, metabolo sindromu, CD2).

 

 

 

	Gavēšana	Badošanās
Definīcija	Brīvprātīgs īslaicīgs uztura ierobežojums.	Ilgstošs uztura trūkums var būt brīvprātīgs vai piespiedu.
Enerģijas Avoti	Sākotnēji izmanto glikogēna rezerves, pēc tam taukus.	Sākumā izmanto glikogēnu, pēc tam taukus, muskuļus un iekšējos orgānus.
Hormonu Izmaiņas	Samazinās insulīna līmenis, palielinās peptīds Y norepinefrīns un cilvēka augšanas hormons.	Insulīna līmenis samazinās, kortizola pieaug.
Uzturvielu deficīts	Īslaicīgs un mazāk izteikts.	Vitamīnu un minerālu ilgstošs deficīts, kas rada veselības problēmas.
Ieteicamais Ilgums	No 16 stundām līdz dažām dienām.	Nav ieteicams bez medicīniskas uzraudzības.
Veselības Ieguvumi	Uzlabo insulīna jutīgumu, ogļhidrātu metabolismu un veselības rādītājus.	Ilgstoša badošanās var izraisīt nopietnas  veselības problēmas un nāvi.
Risks	Zems, ja veikta pareizi, apdomīgi un veselības speciālista uzraudzībā.	Uzturvielu trūkums, muskuļu zudums, hormonālas izmaiņas un veselības riski, nāve.

 

Atšķirība starp gavēšanu un badošanos

Gavēšanas definīcija un personīgās pieredze

Gavēšana ir apzināta cilvēka izvēle, kad viņš izvairās no uztura vai noteiktu uzturvielu kombinācijas uzņemšanas  konkrētā (ierobežotā) laika periodā, ar mērķi uzlabot  savu veselību. Šī pieeja nav tikai teorētiska. Esmu to praktizējis kopš 2014. gada, gavējot gandrīz katru dienu. Mans personīgais gavēšanas protokols šodien ir viena maltīte dienā, t.i., vakariņas. Sportošanas dienās no rīta uzņemu olbaltumvielas un taukus, nodrošinot organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, lai nenonāktu katabolismā.

Papildus tam savā uzturā esmu integrējis arī prebiotikas, konkrēti galakto - oligosaharīdus (GOS) produktu PreImmu,  ko pats esmu izstrādājis. Šīs prebiotikas ne tikai baro labvēlīgo zarnu mikrofloru, bet arī palīdz uzturēt optimālu zarnu trakta pH, nepaceļot insulīna līmeni. Lietojot prebiotikas gavēšanas laikā uzlabojas arī zarnu mikrobioms.

Savukārt, lai nodrošinātu organismu ar svarīgiem mikroelementiem, lietoju arī D vitamīnu kopā ar magnija helātu un K2 vitamīnu. Magnijs ir būtisks D vitamīna aktivācijai un tā kombinācija nodrošina optimālu D vitamīna līmeni organismā[7].

Apzināta pieeja gavēšanai prasa gan zināšanas, gan disciplīnu, kā jebkurā veselības jomā, arī gavējot ir svarīgi konsultēties ar speciālistiem un regulāri veikt veselības pārbaudes. Katram indivīdam ir savas specifiskās uztura vajadzības un reakcija uz noteiktu uztura režīmu, tāpēc ir būtiska pieejas individualizēšana, ko praktizēju ar saviem pacientiem un klientiem.

Vēlos uzsvērt terminoloģijas izvēles nozīmi veselības jomā. Vārdi kurus mēs izvēlamies, var ietekmēt pacienta attieksmi pret noteiktu ārstēšanas vai uztura pieeju. Tie var gan piesaistīt, gan radīt pretestību un atgrūst. Gavēšana, kā apzināta izvēle uzlabot veselību, var būt vērtīga daudziem, bet tās praktizēšanai jābūt apzinātai un balstītai uz zinātniskiem pamatiem. Tai jānotiek veselības speciālista vadībā. Badošanās kā piespiedu situācija vai kā metode, ko izmanto bez pienācīgas izpratnes, būs kaitīga. Veselības speciālistiem jābūt atbildīgiem un jāizvēlas vārdi, kas precīzi atspoguļo viņu darbu un nerada nepareizus priekšstatus par to. Mums jāveicina veselīga un līdzsvarota pieeja uzturam, ņemot vērā katras personas individuālās vajadzības un kultūras kontekstu.

Atsauces:

[1] Visioli, F., Mucignat-Caretta, C., Anile, F., & S, P. (2022). Traditional and medical applications of fasting. Nutrients, 14(3), 433.

[2] Armutcu, F. (2019). Fasting may be an alternative treatment method recommended by physicians. Electronic Journal of General Medicine, 16(3), em138.

[3] Scharf, E., Hwang, S., Thompson, N., Gilbert, M., Alexandrakis, F., Bonjour, M., … & Myers, T. (2020). A pilot study on the effects of medically supervised, water-only fasting and refeeding on cardiometabolic risk.

[4] Horne, B., Muhlestein, J., & Anderson, J. (2015). Health effects of intermittent fasting: hormesis or harm? a systematic review. American Journal of Clinical Nutrition, 102(2), 464-470.

[5] Kueper, J., Beyth, S., Liebergall, M., Kaplan, L., & Schroeder, J. (2015). Evidence for the adverse effect of starvation on bone quality: a review of the literature. International Journal of Endocrinology, 2015, 1-7.

[6] David S Ludwig, Louis J Aronne, Arne Astrup, Rafael de Cabo, Lewis C Cantley, Mark I Friedman, Steven B Heymsfield, James D Johnson, Janet C King, Ronald M Krauss, Daniel E Lieberman, Gary Taubes, Jeff S Volek, Eric C Westman, Walter C Willett, William S Yancy, Jr, Cara B Ebbeling, The carbohydrate-insulin model: a physiological perspective on the obesity pandemic, The American Journal of Clinical Nutrition,Volume 114, Issue 6, 2021,Pages 1873-1885.

[7] Uwitonze, Anne Marie and Razzaque, Mohammed S.. "Role of Magnesium in Vitamin D Activation and Function" Journal of Osteopathic Medicine, vol. 118, no. 3, 2018, pp. 181-189.