Zarnu trakts un āda

Mikrobioma pētniecībā lieto terminu ass (eng – axis), kā apzīmējumu, kas saista mikrobiomu ar kādu konkrētu organisma daļu un to starpā noteik komunikācija ar iekšējiem signālceļiem.

Zarnu ādas ass praktiskā tēmēšanā man pašam ir vislielākā pieredze, jo pirmais darbs, kā klīniskam uztura speciālistam 2016. gadā bija, prof. Jāņa Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas Klīnikā. Tur arī nācās pieņemt un konsultēt, galavanokārt, pacientus ar dažādām ādas slimībām, kas manī radīja interesi, kā palīdzēt atrisināt slimības cēloni pamatos. Ap 2016. gadu zinātniskajā literatūrā bija parādījušies pirmie pētījumi, kas aprakstīja zarnu-ādas asi un pētot dizļāk sapratu, ka mūsu gremošanas trakta veselība ir cieši saistīta ādas veselību.

Pirmsākumi šādai saiknei meklējami 1930 gadā, kad Džons H. Stokes and Donalds M. Pillsburys aprakstīja teoriju, kas norāda uz savstarpēju saikni starp emociju stāvokļiem, zarnu mikrofloras saistību ar sistēmisku un ādas iekaisumu.

Mūsdienās bieži vien zarnu-ādas assi apvieno ar zarnu-smadzeņu asi, bet šajā blogā fokuss uz zarnu saistību ar ādu. 

 

Izprast zarnu-ādas assi

Pēdējo 10 gadu laikā veiktie pētījumi nozarē ir apstiprinājuši zarnu-ādas ass hipotēzi, kas padziļināti tiek pētīta, lai izprastu un tēmētu šo asi.

Zarnu-ādas ass, ir organisma iekšējā divvirzienu komunikācija, starp zarnu taktu un ādu izmantojot bioķīmiskas un fizioloģiskas mijiedarbības. Šo assi ietekmē imūnā sistēma, hormoni un protams uzturvielas, kas kombinēti nosaka ādas veselības stāvokli.  Šos vielmaiņas signālceļus koordinē zarnu trakta mikrobioms.Zarnu-ādas ass izpratne paver jaunas iespējas ārstēt un novērst dažādas ādas slimības, sākot no izplatītām problēmām, piemēram, akne ekzēma (atopiskais dermatīts), līdz sarežģītākām slimībām, piemēram, psoriāze un rozācija. Šīs ass pamatā ir izpratne, ka mūsu zarnās un āda dzīvo dažādas mikroorganismu kopienas, kas mijiedarbojoties ietekmē cilvēka organismu. Šīs mijiedarbības rezultāti ir redzami uz cilvēka ādas ietekmējot tās izskatu, barjerfunkciju un homeostāzi.

Līdz šim medicīnā zināmie zarnu trakta saziņas mehānismi, kas manāmi izpaužas uz ādas ir:

• Uzturvielu absorbcija vitamīni (A,C,D,E), minerālvielas (cinks,selēns) olbaltumvielas un tauksskābes tiešā viedā ietekmē ādas izskatu un kolagēna veidošanos tajā.
• Immūnā atbilde, jo zarnu traktā atrodas apmēram 80% cilvēka imūnās šūnas. Nelabvēlīgas izmaiņas zarnu traktā rada sistemātisku iekaisumu, kas paasina ādas slmības.
• Atindēšanās, zarnām ir nozīmīga loma kaitīgo vielu detoksikācijā no organisma. Šī procesa neefektivitāte var izraisīt toksīnu uzkrāšanos, kas var izpausties kā ādas problēmas, piemēram, izsitumi.
• Hormonu vielmaiņa zarnas palīdz metabolizēt hormonus un to nelīdzsvarotība var ietekmēt ādu. Piemēram, noteiktu baktēriju pārmērīga augšana var izraisīt paaugstinātu fermentu (beta-glikuronidāzes)  aktivitāti, kas pārvērš androgēnus (testasteronu)  aktīvās formās. Paaugstināta enzīmu aktivitāte var izraisīt augstāku brīvo androgēnu līmeni, kas cirkulē asinsritē. Kad šie androgēni nonāk aktīvākā formā, tie nonāk dažādos ķermeņa audos, tostarp ādā. Ādā androgēni stimulē tauku dziedzerus, lai ražotu vairāk sebuma ( eļļaina viela, ko ražo tauku dziedzeri). Sebuma pastiprināta veidošanās var aizprostot poras, rezultātā radod labvēlīgu vidi ādas baktērijas C. Acnes attīstībai. Šī baktērija ēd sebumu un tās pārmērīga vairošanās porās veicina aknes attīstību.

 

Zarnu mikrobioma loma ādas veselībā

Cilvēka mikrobiomu veido triljoniem mikroorganismu, ieskaitot baktērijas, vīrusus, sēnītes un citus mikroorganismi, kas dzīvo cilvēka ķermenī un uz tā virsmas, respektīvi gan zarnu traktā, gan uz ādas. Pētīta ir saikne starp zarnu mikrobiomu un dažādām ādas slimībām. Piemēram cilvēkiem ar akni, ekzēmu, psoriāzi vai rozāciju bieži vien ir nosliece uz uz izmaiņām zarnu mikrobiomā –izmainīts baktēriju sugu īpatsvars, gan novirze no tām paredzētās atrašanās vietas (piemēram tās baktērijas, kam jāvairojas resnā zarna, kolonizē tievo zarnu). Zarnu baktēriju nelīdzsvarotibu sauc par disbiozi, kuras gadījumā sekas var būt manāmas uz cilvēka ādas.

Dizbiozes pamateskas ir sistēmiskā (ilglaicīga) iekaisuma veidošanās. Ja zarnu mikrobioms ir nelīdzsvarots, tas var izjaukt zarnu barjeru, izraisot to, ko dēvē par "caurlaidīgām zarnām".  Cilvēka zarnu trakta laukums ir apmēram 400 m2  kas atbilst dzīvē diviem tenisa kortiem. Lielais laukums tiek panākts, jo zarnu šūnas virsotnē ir 3000 blīvi izvietotas mikrobārkstiņas, kuru pamatfunkcija ir uzturvielu absorbcija. Zarnu šunas ir cieši saistītas savā starpā ar šūnusavienojuma kontakitem (jūglēm), kuru pamatuzdevums ir novērst svešu molekulu transportu starp šūnām. Disbioes gadījumā notiek pasiprināta šo starpšūnu kontaktu atraisīšanās un līdz ar to nevēlamu vielu nokļūšanu organisma iekšējā vidē.

Šī noplūde ļauj patogēnu baktēriju fragmentiem, piemēram, lipopolisaharīdiem (LPS) no gramnegatīvām baktērijām, iekļūt zemgļotādā un tālāk asinsritē, izraisot sistēmisku imūnreakciju, kas izraisa iekaisumu.

Šī iekaisuma reakcija neaprobežojas tikai ar zarnām; tā var ietekmēt arī ādu, veicinot vai saasinot tādus stāvokļus kā akne, ekzēma un psoriāze. Šiem ādas stāvokļiem raksturīgs iekaisums, un tie bieži ir smagāki cilvēkiem ar zarnu disbiozes pazīmēm.

Zarnu mikrobiomam ir izšķiroša nozīme imūnsistēmas attīstībā un izglītošanā. Mikrobu daudzveidība zarnās ir būtiska, lai apmācītu imūnās šūnas atšķirt nekaitīgas vielas un potenciālos draudus. Tomēr, ja tiek traucēts zarnu mikrobioma līdzsvars, tas var izraisīt pārmērīgu vai nepareizi virzītu imūnreakciju.

Piemēram, tādos apstākļos kā atopiskais dermatīts (ekzēma) imūnsistēma neproporcionāli reaģē uz vides alergēniem vai izraisītājiem, izraisot ādas iekaisumu. Līdzīgi, psoriāzes, autoimūna ādas stāvokļa, pārmērīgas imūnās atbildes reakcijas rezultātā notiek strauja ādas šūnu maiņa, izraisot raksturīgos zvīņainos plankumus.

 

Mikrobioma loma uzturvielu absorbcijā

Zarnu mikrobioma loma barības vielu uzsūkšanā ir ļoti svarīga veselīgas ādas uzturēšanai. Vitamīni, minerālvielas un antioksidanti, kas atbalsta ādas veselību, tostarp A, C, E vitamīni, cinks un selēns, tiek absorbēti zarnās. Neveselīgas zarnas var izraisīt šo uzturvielu uzsūkšanās traucējumus, kas var izraisīt ādas blāvumu, paaugstinātu neaizsargātību pret UV bojājumiem un aizkavētu brūču dzīšanu.

Turklāt ir pierādīts, ka īsās ķēdes taukskābes (IĶT), kas rodas, zarnu baketērijām fermentējot prebiotikas, pozitīvi ietekmē ādas veselību. IĶT vstiprina ādas barjeru, mazināa iekaisumu un novēršs patogēno baktēriju augšanu uz ādas.

Īso ķēžu taukskābes tiek izmantotas kā enerģijas avots zarnu šūnās, kā arī, samazina zarnu pH, tā nomācot ļaundabīgo baktēriju attīstību. Galvenās īso ķēžu taukskābes ir acetāts, propionāts un butirāts.

Divvirzienu ass starp zarnām un ādu uzsver, cik svarīgi ir saglabāt veselīgu zarnu mikrobiomu lai būtu veselīga un spēcīga āda.

 

Faktori, kas ietekmē zarnu-ādas assi

Izpratne par elementiem, kas ietekmē zarnu un ādas assi, ir ļoti svarīga ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu ādas veselību, sakārtojot gremošanas sistēmu. Vairāki galvenie faktori, tostarp diēta, stress, miegs un dzīvesveida izvēle, spēlē nozīmīgu lomu mūsu zarnu mikrobioma līdzsvarā un līdz ar to arī ādas stāvoklī.

Uztura nozīme

Pārtikai, ko mēs patērējam, ir tieša loma mūsu zarnu mikrobioma ietekmēšanā. Daļa no pamatuzturvielām un bioloģiski aktīvām vielām netiek sagremota un absorbēta tievajā zarnā, tās virzās tālāk un mūsu mikrobioma baktērijas tās izmanto, kā barības avotu. Cilvēka uztura izvēles nosaka mikrobioma sastāvu, respektīvi mūsu probiotisko un patogēno baktēriju attiecību. Šī baktēriju attiecība tēlaini ir kā iekšējās veselības spogulis, kas redzams uz mūsu ādas.

Ieteicama diēta, kas bagāta ar dažādiem augu izcelsmes pārtikas produktiem. Nedēļā vēlams apēst vismaz 30 dažādu veidu augļus un dārzeņus, izvēloties krāsainu sortimentu, lai novērstu vienmuļību. Šī daudzveidība ne tik pabaro plašu labvēlīgo baktēriju spektru, bet arī nodrošina plašu uzturvielu un fitoķīmisko vielu spektru, kas atbalsta zarnu veselību.

Papildus augu izcelsmes pārtikai ir būtiska sabalansēta pilnvērtīgu olbaltumvielu un veselīgu tauku uzņemšana. Īpaši vērtīgi ir pārtikas produkti ar augstu antioksidantu, omega-3 taukskābju, fermentētu pārtiku, kas satur probiotiskas baktērijas un prebiotisko šķiedrvielu saturu. Šīs uzturvielas rada veselīgu vidi, kas veicina labvēlīgo zarnu baktēriju augšanu un attīstību.

Ievērojot dažādību tiek stiprināta zarnu barjera un samazināts iekaisums; tas nodrošina arī nepieciešamās uzturvielas mirdzošai, veselīgai ādai. Barojot mūsu zarnu mikrobiomu ar tēmētām uzturvielām, mēs varam uzlabot savu vispārējo veselību un ļoti manāmi ādas izskatu.

Stresa un miega ietekme uz zarnu mikrobiomu un ādu

Hronisks stress un nepietiekams miegs būtiski ietekmē zarnu veselību un mikrobioma līdsvaru. Stress aktivizē ķermeņa stresa reakcijas sistēmu, īpaši hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi. Tā rezultātā tiek atbrīvoti stresa hormoni, piemēram, kortizols, kas var pasliktināt zarnu barjeras funkciju, veicinot caurlaidīgo zanu sindromu pastiprina sistēmisku iekaisumu. Tāpat slikta miega kvalitāte, vai nepietiekams miegs var izjaukt zarnu mikrobiomu, ietekmējot gan zarnu, gan ādas veselību.

 

Dzīvesveida un vides faktori

Dzīvesveids, ieskaitot smēķēšanu, alkohola lietošanu un fizisku aktivitāšu trūkums, ietekmē zarnu-ādas asi. Ir zināms, ka smēķēšana un pārmērīgs alkohola patēriņš  negatīvi izmaina zarnu mikrobiomu un palielina oksidatīvo stresu, kas izraisa ādas novecošanos un pasliktina ādas slimību simptomus. No otras puses, regulāra fiziskā aktivitāte var uzlabot zarnu mikrobioma daudzveidību un veicināt ādas veselību, uzlabojot asinsriti un barības vielu piegādi ādai.

Vides faktori, piemēram piesārņojums un nekvalitatīvu ādas kopšanas līdzekļu iedarbība, var izjaukt ādas mikrobiomu un ādas barjeras funkciju. Svarīgi ir izvēlēties maigus, nekairinošus ādas kopšanas produktus un samazinot vides toksīnu iedarbību, tādejādi palīdzot aizsargāt ādas barjeru un atbalstīt zarnu-ādas asi.

 

Aizsardzības pasākumi:

• Izmantot ar antioksidantiem bagātus ādas kopšanas līdzekļus: produkti, kas satur C un E vitamīnu, var palīdzēt neitralizēt brīvos radikāļus, pirms tie sabojā ādu.
• Regulāra tīrīšana: maigi mazgājot seju divas reizes dienā, tiek noņemti piesārņotāji, kas nosēdušies uz ādas virsmas.
• Ādas barjeru uzlabojoši mitrinātāji, kas stiprina ādas barjeru, novēršs kaitīgu vielu iekļūšanu dziļākos ādas slāņos.

 

Biežākās ādas slimibās, kas saistītas ar zarnu veselību.

Nelīdzsvarotas zarnu-ādas ass pazīmju atpazīšana ir pirmais solis ceļā uz līdzsvara atjaunošanu un veselīgākas ādas sasniegšanu. Dažādi ādas stāvokļi un simptomi var norādīt uz zarnu veselības problēmām.

Akne: lai gan akne bieži ir saistīta ar hormonālām izmaiņām un ārēju ādas kopšanas praksi, jaunākie pētījumi saista zarnu veselību ar aknes smagumu. Nelīdzsvarots zarnu mikrobioms var izraisīt pastiprinātu iekaisumu, kas var saasināt akni.

Ekzēma (atopiskais dermatīts): ekzēmas uzliesmojumi ir saistīti ar pārmērīgu imūnreakciju, ko var ietekmēt zarnu veselība. Cilvēkiem ar ekzēmu ir novērota zarnu mikrobioma daudzveidības samazināšanās, kas liecina par saistību starp zarnu veselību un šo ādas stāvokli.

Psoriāze: Psoriāze ir autoimūns stāvoklis, kas izraisa ātru ādas šūnu uzkrāšanos, izraisot zvīņošanos uz ādas virsmas. Iekaisums, kas izraisa psoriāzi, var rasties arī no zarnu disbiozes, kas norāda uz saikni starp zarnu veselību un autoimūnām ādas slimībām.

Rozācija: šo stāvokli raksturo apsārtums un redzami asinsvadi sejā. Jaunākie pētījumi liecina par iespējamu saikni starp rosaceju un tievo zarnu baktēriju aizaugšanu (SIBO), stāvokli, kas saistīts ar pārmērīgu baktēriju daudzumu tievajās zarnās, norādot uz zarnu lomu šajā ādas traucējumā.

 

Nelīdzsvarotības pazīmju atpazīšana

Papildus specifiskiem ādas stāvokļiem citi simptomi var liecināt par nelīdzsvarotu zarnu-ādas asi:

 

• Gremošanas problēmas: bieža vēdera uzpūšanās, gāzes, aizcietējumi vai caureja var liecināt par zarnu disbiozi, kas var ietekmēt arī ādas veselību.
• Pārtikas jutīgums: paaugstināta pārtikas jutība vai nepanesamība var liecināt par traucētu zarnu barjeru, kas ir saistīta ar ādas veselību.
• Nogurums un apziņas aptumšošanās (smadzeņu migla): šie simptomi novēroti kopā ar zarnu disbiozi un liecina par sistēmisku iekaisumu, kas var ietekmēt ādas skaidrību un veselību.

Šo pazīmju atpazīšana ir ļoti svarīga, lai veiktu pasākumus, lai līdzsvarotu zarnu mikrobiomu un uzlabotu ādas veselību.

 

Praktiski padomi zarnu-ādas ass līdzsvarošanai

Lai līdzsvarotu zarnu-ādas asi, ir nepieciešama holistiska pieeja, kas ietver diētu, dzīvesveida izmaiņas un ādas kopšanas praksi, kas atbalsta gan zarnu, gan ādas veselību. Šajā sadaļā ir sniegti praktiski padomi, kas palīdzēs jums veicināt veselīgu zarnu mikrobiomu, kas savukārt rada skaidrāku un veselīgāku ādu.

Padoms	Darbība	Ieguvumi
Ievērojiet ādai draudzīgu diētu	Dažādojiet uzturu: Patērējiet vismaz 30 dažādus augļus un dārzeņus nedēļā.	Nodrošina vitamīnus, minerālus un antioksidantus, kas atbalsta ādas veselību.
	Omega-3 taukskābes: Iekļaujiet uzturā avotus kā lasi, čia sēklas un valriekstus.	Samazina iekaisumu organismā, kas nāk par labu gan zarnām, gan ādai.
	Ierobežojiet cukuru un pārstrādātus produktus: Izvairieties no cukura un pārstrādātajiem pārtikas produktiem.	Samazina iekaisumu un negatīvo ietekmi uz zarnu veselību, kas ietekmē ādu.
Veiciniet veselīgu zarnu mikrobiomu	Prebiotikas: uzņemat šķiedrvielām bagātu uzturu, piemēram, ķiplokus, sīpolus, pieneņu lapas, artišokus, atdzesētus kartupeļus.	Atbalsta labvēlīgo zarnu baktēriju augšanu un vairošanos
	Fermentēti produkti: kefīrs, paniņas, skābēti kāposti, kimči	Veicina mikrobioma daudzveidību
	Uzturiet hidratāciju: Dzeriet pietiekami daudz ūdens. 0.30 – 0.35 ml/kg	Nodrošina zarnu gļotādas veselību un toksīnu izvadīšanu
Ievērojiet maigu ādas kopšanas rutīnu	Izvairieties no pārmazgāšanas: Nemazgājiet ādu pārāk bieži.	Novērš ādas mikrobioma līdzsvar izjaukšanu
	Izvēlieties nekairinošus produktus: Izvēlieties ādas barjeras stiprinošus un ķīmiski neagresīvus produktus.	Atbalsta ādas veselību, izvairoties no kairinājuma un bojājumiem.
	Regulāri mitriniet: Uzturiet ādu labi hidratētu.	Uztur ādas barjeras funkciju, aizsargājot pret patogēniem un vides bojājumiem.
Pārvaldiet stresu un nodrošiniet kvalitatīvu miegu	Stresa mazināšana: Nodarbojieties ar stresu samazinošām aktivitātēm, piemēram, meditāciju un hobijiem.	Samazina stresa ietekmi uz zarnu un ādas veselību.
	Prioritizējiet miegu: Praktizējiet labu miega higiēnu.	Atbalsta zarnu veselību un ļauj ādai atjaunoties un reģenerēties.
Regulāra fiziskā aktivitāte	Vingrojiet: Nodarbojieties ar regulāru, mērenu fizisko aktivitāti.	Uzlabo asinsriti, kas palīdz zarnu un ādas veselībai, veicinot toksīnu izvadīšanu un barības vielu piegādi ādai.
Apzināta vielu lietošana	Ierobežojiet alkoholu un izvairieties no smēķēšanas: Samaziniet alkohola lietošanu un izvairieties no smēķēšanas.	Samazina iekaisumu un oksidatīvo stresu, labvēlīgi ietekmējot zarnu un ādas veselību.
Sekojat līdz ādas un zarnu veselības izmaiņām	Ieviesiet dienasgrāmatu: Sekojiet līdzi diētas, dzīvesveida izmaiņām un ādas stāvoklim.	Palīdz identificēt efektīvas stratēģijas zarnu-ādas ass balansēšanai un novērtēt uzlabojumus.

 

Pieņemot holistisku pieeju veselībai, kas ņem vērā zarnu-ādas asi, var ievērojami uzlabot gan zarnu veselību, gan ādas izskatu. Tas ir apliecinājums mūsu ķermeņu savstarpēji savienoto sistēmu jaudai un priekšrocībām, ko sniedz visaptverošas, informētas rūpes par mūsu veselību.

 

Atsauces:

 

1. Chen, G., Zai-ming, C., Fan, X., Jin, Y., Li, X., Wu, S., … & Chen, J. (2020). Gut–brain–skin axis in psoriasis: a review. Dermatology and Therapy, 11(1), 25-38. https://doi.org/10.1007/s13555-020-00466-9

 

2. Choy, C., Chan, U., Siu, P., Zhou, J., Wong, C., Lee, W., … & Tsui, S. (2023). A novel e3 probiotics formula restored gut dysbiosis and remodelled gut microbial network and microbiome dysbiosis index (mdi) in southern chinese adult psoriasis patients. International Journal of Molecular Sciences, 24(7), 6571. https://doi.org/10.3390/ijms24076571

 

3. Lee, S., Lee, E., & Park, Y. (2018). Microbiome in the gut-skin axis in atopic dermatitis. Allergy Asthma and Immunology Research, 10(4), 354. https://doi.org/10.4168/aair.2018.10.4.354

 

4. Moniaga, C., Tominaga, M., & Takamori, K. (2022). An altered skin and gut microbiota are involved in the modulation of itch in atopic dermatitis. Cells, 11(23), 3930. https://doi.org/10.3390/cells11233930

 

5. Ni, Q., Zhang, P., Li, Q., & Han, Z. (2022). Oxidative stress and gut microbiome in inflammatory skin diseases. Frontiers in Cell and Developmental Biology, 10. https://doi.org/10.3389/fcell.2022.849985

 

6. Pessemier, B., Grine, L., Debaere, M., Maes, A., Paetzold, B., & Callewaert, C. (2021). Gut–skin axis: current knowledge of the interrelationship between microbial dysbiosis and skin conditions. Microorganisms, 9(2), 353. https://doi.org/10.3390/microorganisms9020353

 

7. Renuka, S., Kumar, N., Manoharan, D., & Naidu, D. (2023). Probiotics: a review on microbiome that helps for better health – a dermatologist’s perspective. Journal of Pharmacology and Pharmacotherapeutics, 14(1), 5-13. https://doi.org/10.1177/0976500x231175225

 

8. Searle, T., Ali, F., Carolides, S., & Al‐Niaimi, F. (2020). Rosacea and the gastrointestinal system. Australasian Journal of Dermatology, 61(4), 307-311. https://doi.org/10.1111/ajd.13401

 

9. Widhiati, S., Purnomosari, D., Wibawa, T., & Soebono, H. (2021). The role of gut microbiome in inflammatory skin disorders: a systematic review. Dermatology Reports. https://doi.org/10.4081/dr.2022.9188